23. decembris, 2024 pl. 19:16,
Nav komentāru
Mans novēlējums svētkos: spēt atpūsties.
Atpūsties no tā, kas nogurdina. (Jā, katram tas ir kaut kas cits un laika gaitā mēdz mainīties).
Ne vienmēr tas ir darbs, kas visvairāk ir nogurdinājis.
(Varbūt svētkos visvienkāršāk ir tieši strādāt. Varbūt ir prieks satikt kolēģus. Varbūt lielu prieku un piepildījumu dos iespēja vienatnē, klusībā stratēģiski plānot sava uzņēmuma nākotni.)
Apdomājot, kas nogurdina mani pašu, patiešām, itin bieži tas nemaz nav darbs. (Lai gan Ziemassvētku rītā es tomēr nestrādāšu). Bieži tie ir priekšstati, kā svinēt ir “pareizi”.
Man nogurdinošā lieta ir steiga. Arī tradīcijas, kurās tagad jau grūti sameklēt jēgu. Un rūpes, kas nav samērīgas ar iegūto rezultātu.
Nogurdina nepieciešamība atbilst citu priekšstatiem. Nepieciešamība izskatīties, uzvesties, runāt “pareizajā” veidā. Nogurdina arī savas gaidas pret citiem, pat ja pati tās dažkārt neapjaušu.
Nogurdina lietas, kas darītas tikai aiz to “obligātuma”.
Nogurdina nepieciešamība satikties, ja satikties negribas. Nogurdina arī nespēja satikties, kad satikties gribas.
Kas nenogurdina, kas atjauno spēkus? Iespēja darīt lietas savā tempā un pēc savas patikas. Iespēja smaidīt, daudz smaidīt (jā, esmu kļuvusi par vienu no tiem cilvēkiem, kas labi jūtas arī trokšņainos tirdziņos un pirmssvētku veikalos, bet, vienlaikus, vīruss šobrīd uz tirdziņu nelaiž).
Spēkus atjauno iespējas piedzīvot bērnišķīgu prieku par mazām lietām. Iespēja neizpildīt to, kas ir šķietami obligāts. Un atpūtina arī iespēja būt mierā ar dzīves neparedzamību un plānu nepiepildīšanos (šogad svētkus pavadīšu, dzerot tējas un šņaukājot degunu).
Lai sanāk atpūsties! Lai tas, kas nogurdina, paiet, kaut mazlietiņ paiet malā!