Asiņaina saruna
15. februāris, 2025 pl. 17:49,
Nav komentāru
Esmu no tās sieviešu paaudzes, kam mācīts kauns runāt par mēnešreizēm.
Kā jūsu darba vietās rīkojas sievietes mēnešreižu laikā?
Kautrīgi iečaukstina paketi kabatā pirms gājiena uz tualeti? Iet uz tualeti ar somiņu rokās? Atnāk no tualetes un pēkšņi dodas turp atpakaļ (vispirms kaut ko iečaukstinot kabatā?
Pēc ilgas sēdēšanas uzmet ašu skatienu krēslam? Pēkšņi aptin džemperi apkārt viduklim? Vai vispār varbūt dienas vidū nomaina drēbes? Varbūt reizi mēnesī paziņo, ka pāris dienas strādās attālināti?
Jā, man mācīts par mēnešreizēm runāt (nē, drīzāk pat domāt) kā par kaut ko dziļi kaunpilnu. Pat īsti nesaukt tās vārdā, iztikt ar eifēmismiem. Lai gan tas nav nekas vairāk par dzemdes iekšējā slāņa nomaiņu.
Gluži vai žēl, ka, piemēram, deguna gļotāda nav izdomājusi, ka tai jāatjaunojas ik mēnesi, teju vardarbīgi noplēšot iepriekšējo slāni. Ikviens – vīrietis vai sieviete – trīs dienas mēnesī staigātu asiņojošu degunu, visiem būtu skaidrs: tāda ir lietu kārtība. Varbūt būtu mazāk mītu, smīnu, joku un neveiklības.
Bet deguni visiem veseli. Tikmēr sievietes klusi čaukstina paketes.
P.S. Ļoti novērtēju tās publiskās vietas, kur brīvi pieejamo pakešu trauciņš ir vienkārši nolikts tualetē uz plauktiņa. Vēl labāk ir tad, ja izlietne ir blakus podam, lai procesā, ja vajag, var arī nomazgāt rokas.