Kopernika efekts
26. augusts, 2025 pl. 13:29,
Nav komentāru
Kopernika efektu rada tāds notikums (atklājums), kas liek pilnībā mainīt viedokli vai domāšanas paradigmu. (Nevis Saule griežas ar Zemi, bet Zeme apkārt Saulei).
Un, nupat, mazliet iegrimstot pozitīvajā psiholoģijā, vēlreiz pārliecinājos: nevis veiksme vairo pozitīvu uztveri, bet otrādi.
Loģika (dīvaini, bet tomēr) ir šāda: ja esi pozitīvs – esi veiksmīgs. (Turpināšu lasīt un pētīt).
Man šis atklājums radīja Kopernika efektu. Lai gan… hmm. Es taču jau sen esmu dzirdējusi šo domu: ir vērts pieņemt darbā laimīgus cilvēkus. Jo nevis cilvēks kļūst laimīgs, jo viņam ir labs darbs, bet otrādi. Vispirms viņš ir laimīgs. Tad arī darbs kļūst labs (tomēr ar izņēmumiem: dedzinošā vide izdedzinās arī laimīgo).
Ko tas man māca: protams, parūpēties par sevi, neaizmirst arī par līdzcilvēkiem. Būvēt laimīgu vidi. Vidi, kurā ir viegli būt laimīgam.
Bet kā? Ok, viens no paņēmieniem, ko izmēģinu arvien un arvien no jauna, ir pieņemšana. Pieņemt visu, kas nāk, kā kaut ko tādu, kas var dot ko vērtīgu. Pieņemt bez cīņas, bet ar iespēju meklēšanu. (Jā, dažkārt vienīgā iespēja, kas nāk no konkrētās situācijas, ir iespēja iemācīties ļoti precīzi, ka šī ir tā lieta, kas man tiešām neder).
Kā man iet šajā pieņemšanas ceļā? Hmm… (mazliet nosarkstu). Deviņos gadījumos no 10 es izgāžos. Bet, šķiet, agrāk tie bija 19 gadījumi no 20. Vai 99 no 100.