Kāpēc mēs lūdzam piedošanu
15. decembris, 2025 pl. 9:01,
Nav komentāru
Es dzirdēju daudz to, ka atvainošanās ir svarīga tikai tam, kurš atvainojas (nedod nekādu labumu tam, kurš ir cietis).
Nepiekrītu. Atvainošanās atjauno attiecības. Tā palīdz atrast kopīgās vērtības. Tā palīdz būt ieraudzītam savā pārdzīvojumā. Tā palīdz atrast un definēt to, kas ir svarīgs un sargājams: atvainošanās atver durvis sarunai par to, kas ir svarīgs un sargājams.
Bet viens punkts ir tāds, par ko runājam diezgan reti. Vēl viena svarīga atvainošanās vēsts ir “Tu nebiji pelnījis to, ko es tev nodarīju”. Jo sāpēs un aizvainojumā itin ir viegli pieņemt domu “Ar mani laikam kaut kas nav kārtībā, ja cilvēki šādi pret mani izturas”. Upurim itin viegli ir pieņemt domu – it īpaši, ja nodarījums atkārtojas – ka viņa sāpes, viņa pārdzīvojumi ir viņa paša vaina. Itin viegli ir zaudēt pašpārliecību. Itin viegli ir zaudēt cieņu pret sevi.
Atvainojoties, mēs nododam ziņu “Ar tevi viss ir kārtībā!”. Nododam vēsti “Tu nebiji pelnījis to, ko tev nodarīju.”
Un šī vēsts palīdz atgūt pašcieņu.